Kāpēc Helovīna laikā taisa ķirbju laternas

Daudzviet pasaulē 31. oktobrī svin Helovīnu – Visus Svēto dienas priekšvakaru.

Tradicionāls Helovīna rotājums ir izgrebts ķirbis, kurā ievietota svece vai ar baterijām darbināms lukturītis. Dažkārt iekšpusē nav gaismas, tikai ķirbja mizā ar nazi izgriezta draudīga seja. Oriģinālais nosaukums ir Jack-o-Lantern. Tas radies, pamatojoties uz īru leģendu.

Reiz dzīvoja ļoti ļauns cilvēks vārdā Džeks. Viņš cilvēkiem nodarīja daudz ļaunu lietu. Un kādu dienu viņš satikās ar Velnu. Velns teica, ka viņš ir atnācis paņemt viņa dvēseli, jo viņš bija ļoti ļauns.

Bet Džekam izdevās iedzīt Velnu kokā un uz tā stumbra ar nazi izgriezt krustu, lai Velns nevarētu nokāpt. Par lūgumu izdzēst krustu Velns apsolīja piepildīt Džeka vēlēšanos, un Džeks lūdza, lai Velns viņu nekad neaizved uz elli.

Velns šo lūgumu izpildīja.

Kad Džeks nomira, viņš netika uzņemts Debesīs, un, kad viņš nonāca pie elles vārtiem, Velns teica, ka viņš ir turējis savu solījumu, tāpēc nevedīs viņu uz elli.

Lasi vēl: Kā atbrīvoties no mitruma smakas drēbēs

Tā rezultātā Džeks ir spiests mūžīgi klīst starp pasaulēm. Un, lai viņam būtu, ar ko apgaismot savu mūžīgo klaiņošanas un bezdvēseles ceļu, Velns iedeva Džekam ķirbja miziņu, iemetot iekšā sauju elles ogļu.

Tāpēc, ja gatavo ķirbja laternu, iespējams, tu izgaismosi ceļu Džekam, kurš jau gadu simtiem klaiņo pa pasuali.

 

 

 

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment